Kā saglabāt mieru
Pieaugošā nenoteiktība un strauji mainīgā tirgus vide ir galvenie iemesli, kāpēc atsevišķu akciju cenas kļūst arvien nepastāvīgākas. Šī tendence ir kļuvusi īpaši pamanāma pēdējos gados. Ja Tramps īstenos ieceri samazināt uzņēmumu pārskatu iesniegšanas biežumu līdz divām reizēm gadā, reakcija uz katru rezultātu paziņošanu varētu kļūt vēl asāka un cenu svārstības – lielākas. Finanšu ziņojumu sezonā ieguldītājiem pat var būt prātīgi izslēgt paziņojumus telefonā, lai izvairītos no emocionāliem lēmumiem.
Interesanti, ka, lai gan atsevišķu akciju svārstīgums pieaug, tirgus indeksu svārstīgums ir palicis samērā stabils. Pat skatoties ilgākā laika perspektīvā, kopējā tirgus svārstīgums pēdējā desmitgadē nav būtiski mainījies. Savukārt individuālo akciju svārstīgums, pēc Bloomberg datiem, šobrīd ir tādā pašā līmenī kā dotcom burbuļa laikā un 2007./2008. gada finanšu krīzes laikā.
Attēls 1. Chicago Board Options Exchange’s CBOE Volatility Index
Lai labāk izprastu šo “jauno normu”, izveidojām svārstīguma diagrammas pa nozarēm, ieguldījumu stiliem (vērtības vs. izaugsmes akcijas) un uzņēmumu lieluma kategorijām. Svārstīgums tika aprēķināts, izmantojot 20 dienu ritošo vidējo (rolling average), balstoties uz ikdienas cenu kustībām. Piecu gadu periods ietver arī īpaši saspīlētus tirgus laikus – 2022. gada kritumu un 2025. gada aprīļa importa tarifu šoku. Šie notikumi likumsakarīgi parādās kā izteikti svārstīguma kāpumi, taču galvenā uzmanība ir pievērsta ikdienas tendencēm ārpus šādiem ekstrēmiem periodiem.
Nozares faktors
Svārstīgums dažādās nozarēs atšķiras būtiski. Nekustamais īpašums, komunikāciju pakalpojumi un finanšu nozare tradicionāli ir bijušas svārstīgākas, taču neparastiem kāpumiem pēdējos gados. Savukārt veselības aprūpe – nozare, ko vēsturiski uzskatīja par drošu un stabilu – piedzīvo ievērojamu svārstīguma pieaugumu. Akciju cenas izteikti reaģē uz klīnisko pētījumu rezultātiem un regulatoru lēmumiem, padarot šo nozari daudz jutīgāku pret specifiskiem notikumiem.
Attēls 2. Svārstīgums pa nozarēm, MSCI World
Avots: Alphinox, MSCI, Reuters
IT nozarē svārstīgums samazinājās pēc 2022. gada kāpuma, taču 2025. gadā atgriezās. Mākoņdatu programmatūras uzņēmumu akcijas piedzīvoja strauju kritumu, savukārt pusvadītāju uzņēmumu akcijas ievērojami auga – radot lielu dažādību nozares iekšienē.
Rūpniecības nozare, kas vēsturiski bijusi samērā stabila, arī 2025. gadā piedzīvoja lielākas svārstības – ieguldītāji pārvietoja naudu no lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem uz cikliskākām un reālajai ekonomikai tuvākām nozarēm.
Stila faktors
Analizējot vērtības un izaugsmes akcijas, būtiskas strukturālas atšķirības svārstīgumā nav novērojamas – abu kategoriju dinamika ir ļoti līdzīga. Tomēr nenoteiktības periodos izaugsmes akcijas mēdz būt svārstīgākas. Kopumā svārstīgums pieaug abās kategorijās.
Attēls 3. Ieguldījumu stilu akciju svārstīgums, MSCI World
Avots: Alphinox, Reuters
Uzņēmuma lieluma faktors
Visspilgtākā aina atklājas, analizējot svārstīgumu pēc uzņēmumu lieluma. Vēsturiski vislielākais svārstīgums raksturīgs mega-kapitalizācijas uzņēmumiem (piemēram, Apple, Microsoft), savukārt vidējās kapitalizācijas uzņēmumi bijuši vismazāk svārstīgi. Lai gan mega-kapitalizācijas segmentā svārstīgums saglabājas augsts, lielas un vidējas kapitalizācijas akcijās svārstīgums pēdējā laikā ir būtiski pieaudzis.
Attēls 4. Akciju cenu svārstīgums dažāda izmēra uznēmumiem, MSCI World
Source: Alphinox, Reuters
Kā pārvaldīt risku šādā vidē
Paaugstināts atsevišķu akciju svārstīgums ir kļuvis par pastāvīgu iezīmi. Algoritmiskā tirdzniecība, ātrā ziņu izplatīšanās, ģeopolitiskā nenoteiktība, stingrāki finanšu nosacījumi un pieaugošā konkurence visās nozarēs pastiprina cenu kustības – īpaši ap finanšu ziņojumiem un svarīgiem ziņu notikumiem. Pat vēsturiski stabilas nozares tagad reaģē strauji, un svārstīgums ir kļuvis par jauno normu, nevis izņēmumu.
Riska pārvaldīšanai šādā vidē nepieciešama apzināta pieeja:
- Pakāpeniska pozīciju veidošana – iegādājoties vai pārdodot akcijas pa daļām, tiek samazināts risks tikt pārstegtam ar pēkšņu cenas kustību, īpaši ziņojumu sezonā;
- Diversifikācija – sadalot ieguldījumus pa nozarēm, valstīm, stiliem un uzņēmumu lielumiem, portfeļa svārstīgums kopumā samazinās;
- Pozīciju lieluma disciplīna – nevajadzētu ielikt “visas olas vienā grozā”. Iepriekš noteikti pārdošanas nosacījumi un izvairīšanās no populāriem darījumiem palīdz ierobežot zaudējumus;
- Finanšu izvērtēšana – uzņēmumi ar spēcīgu bilanci un zemiem parādiem vieglāk pārvar nestabilos periodus.
Svārstīgums rada gan izaicinājumus, gan iespējas. Rūpīga riska pārvaldīšana un disciplinēta rīcība ir tikpat svarīga kā pareizo akciju izvēle.
