Likmju samazināšana kā risks?
Likmes, likmes, likmes – šis vārds kopš 2020. gada, kad COVID laikā tika dalīta helikoptera nauda un inflācija “parādīja zobus”, ieņem galveno vietu gandrīz visās finanšu ziņās. Mēs šajā ziņā neatšķīrāmies, bieži pieminot to savos pārskatos un rakstos. Šis laiks nav izņēmums, jo šogad liela uzmanība tiks veltīta procentu likmju, kas ir augstākajā līmenī vairāk nekā 22 gadu laikā, samazināšanas plānam. Decembra beigās akciju tirgus jau bija iecenojis FRS trīs procentu likmju samazinājumus – par ceturkšņa procentu katru. Tomēr bažas rada, ka likmes varētu tikt samazinātas pārāk strauji. Tāpēc mēs ceram, ka netiks atkārtota 1980. gada kļūda, kad FRS pēc kļūdainiem lēmumiem bija spiests ķerties pie vēl lielākiem likmju kāpumiem, nevis turpināt ar mērenu likmju samazināšanu.
Šobrīd ASV ekonomika uzrāda labus rezultātus, 2023. gada 3. ceturksnī pieaugot par 4,9%. Arī prognoze 2024.gadam neizskatās pārāk slikta – izaugsme prognozēta 1,4% apmērā. Pārsteidzoši spēcīgs ir darba tirgus, kas, šķiet, šobrīd ir galvenais šķērslis, lai samazinātu likmes. Attēlā redzams, ka algu inflācija joprojām ir ievērojama – jaunākie dati liecina, ka nesen bija vērojams 5% pieaugums. Turklāt atkal palielinājusies piemaksa par darba vietas maiņu. Tātad cīņa ar algu inflāciju vēl nav beigusies, un agrīna likmju samazināšana var pasliktināt situāciju.
1. attēls. Algu pieaugums ASV (avots: Atlantas Federālā banka, Bloomberg)
Papildus riska faktors, kas var veicināt patērētāju tēriņus un līdz ar to inflācijas noturību, ir “turīguma efekts” pēc lieliskās akciju tirgus izaugsmes un strauji augošā kriptovalūtu tirgus.
Protams, gan akciju, gan obligāciju investori ar nepacietību gaida ziņas par likmju samazināšanu, tomēr vēsturiskie fakti liecina, ka, salīdzinot ar monetārās politikas mīkstināšanu, periodi bez izmaiņām varētu būt pat izdevīgāki (2. attēls). Tāpēc novēlēsim FRS 2024. gadā pieņemt gudrus lēmumus!
Citāds stāsts risinās Eiropā – IKP 2023. gada 3. ceturksnī saruka par 0.1%, ko ietekmēja kritums vadošajās ES valstu ekonomikās – Vācijā (-0.4%) un Francijā (-0.1%). Arī inflācijas rādītāji salīdzinājumā ar ASV ir mērenāki: 2.4 % pret 3.1 %. Tāpēc šķiet, ka, lai atdzīvinātu ekonomiku, procentu likmju samazināšanas politika vispirms tiks īstenota Eiropā.
2. attēls. Aktīvu ienesīgums un likmju paaugstināšana/samazināšana (avots: Blackrock)
Augstvērtīgi uzņēmumi kā vairogs
Jo ilgāk likmes tiek saglabātas salīdzinoši augstā līmenī, jo vairāk pieaug recesijas riski. Ņemot vērā vēsturi, reālās ekonomikas reakcijas nobīde ir 18-24 mēneši, tāpēc ekonomikas lejupslīde, varētu pat teikt, ir neizbēgama, un recesija var iestāties pat tad, ja likmes tiek mazinātas jau gada sākumā.
Tāpēc mūsu ikmēneša portfeļa pārskatīšanas procesā galvenā uzmanība tiek pievērsta uzņēmumu noturībai. Liela vērība tiek pievērsta uzņēmuma peļņas maržas līmenim un cenas noteikšanas spēkam (pricing power).
Uzņēmumiem, kas atrodas mūsu portfeļos, ir raksturīga stabila bilance – šo uzņēmumu parāda attiecība pret pašu kapitālu ir ievērojami zemāka par tirgus vidējo rādītāju, un 2023. gadā bija vērojama pat zināma parādsaistību samazināšanās. Parāda līmenis kļūst aktuāls augstu likmju periodā, nodrošinot, ka procentu maksājumi pārmērīgi neietekmē uzņēmuma pelnītspēju un nepakļauj uzņēmumu refinansēšanas riskam. Par būtisku uzņēmumu kvalitātes statusa īpašību uzskatām arī periodisko ieņēmumu (recurring revenues) līmeni un naudas plūsmas veidošanās kvalitāti, kas palīdz uzņēmumam saglabāt stabilitāti.
Iepriekšminēto pazīmju esamība nodrošina uzņēmuma noturību un atšķir kvalitatīvus uzņēmumu no citiem, kas īpaši svarīgi ekonomikas lejupslīdes laikā.
