Vai mēs tuvojamies recesijai?
Procentu likmes pieaug, kalpojot par galveno līdzekli cīņai ar ilgstoši augsto inflāciju. Kopš gada sākuma ECB (Eiropas Centrālā Banka)četras reizes paaugstinājusi galveno procentu likmi no 2.50% līdz 4%. FRS (Federālo Rezervju Sistēma) arī trīs reizes paaugstinājusi likmes – no 4.5% līdz 5.25%. Augstākas likmes neapšaubāmi rada būtisku spiedienu uz tautsaimniecības izaugsmi. Bažas par lejupslīdi tirgū pastāv jau kopš pagājušā gada vidus. Tomēr ASV tautsaimniecība joprojām saglabājas spēcīga, un FRS pārskatīja savas ekonomikas izaugsmes prognozes no 0.4% līdz 1%. Eiropā ECB prognozē, ka eirozonas IKP pieaugums 2023. gadā būs 0.9%.
Lai gan kopumā ekonomikas izaugsme saglabājas, pēdējais pusotrs gads ir bijis unikāls nevienmērīgas makroekonomiskās vides attīstības ziņā, kas daudziem ekonomistiem rada neizpratni.
Piemēram, ASV mājokļu tirgū 2022. gadā bija vērojams būtisks aktivitātes kritums, un vēsturiski šāds kritums tiek uzskatīts par lejupslīdes priekšvēstneša rādītāju, tomēr tas joprojām bija samērā lokāls. Jāatzīmē, ka esošo mājokļu tirgus palēnināšanās daļēji ir saistīta ar īpašumu trūkumu, jo mājokļu īpašnieki, “iesprostoti” zemās hipotēku likmēs, nelabprāt tos pārdod. Rezultātā potenciālie mājokļu pircēji pievēršas jaunu mājokļu pārdošanas tirgum, kas 2023. gadā piedzīvoja spēcīgu atveseļošanos.
Runājot par patērētāju noskaņojumu, šķiet, ka gan Eiropā, gan ASV rādītāji pagājušajā gadā ir sasnieguši zemāko punktu un pēdējā laikā ir uzlabojušies, ko veicina inflācijas samazināšanās. Pozitīvais patērētāju noskaņojums un stabilais darba tirgus, kurā vēl nav vērojamas nekādas negatīvas pazīmes, ir veicinājuši ekonomisko aktivitāti pakalpojumu sektorā. Tomēr ražotāji joprojām saskaras ar grūtībām, jo samazinājies preču pieprasījums un ir lieki krājumi. Atšķirība starp pakalpojumu sniedzēju un preču ražotāju darbības rādītājiem vēl nekad nav bijusi tik liela.
Lai gan bailes no recesijas ir jūtamas un bieži apspriestas klientu sanāksmēs, mēs nesaskatām spēcīgus rādītājus, kas liecinātu par būtisku ekonomikas vājumu. Gluži pretēji, daudzi ekonomiskie rādītāji liecina par atveseļošanās pazīmēm. Neatkarīgi no tā, vai recesija iestāsies vai nē, augstvērtīgas akcijas ir labi sagatavotas, lai izturētu arī vājus ekonomikas periodus. To noturību, papildus spēcīgiem finanšu rādītājiem, veicina konkurētspēja, globāla diversifikācija un bieži vien arī augsta regulāru ieņēmumu plūsma.
1. attēls. Galvenie ekonomiskie rādītāji ASV un Eiropā (avots: Refinitiv Eikon, Eurostat)
Mākslīgais intelekts palīdzēs ierobežot inflāciju un veicinās produktivitāti
Cik labi jau esat integrējis vairākus pieejamos mākslīgā intelekta rīkus savā ikdienas darba rutīnā? Gada sākumā mēs īsi pieminējām mākslīgā intelekta revolūciju, bet tagad tā, šķiet, ir pārliecinoši iekļāvusies ikdienas darbā. Piemēram, mūsu uzņēmumā mēs vairs neizmantojam tulkošanas pakalpojumus, jo šo lomu ir pārņēmis mākslīgais intelekts. Šī tehnoloģija mums palīdz efektīvāk izmantot laiku, veidojot tekstus un veicot aprēķinus. Neapšaubāmi, mākslīgais intelekts ir nozīmīgs uzņēmumu produktivitātes un rentabilitātes veicinātājs daudzos uzņēmumos.
Straujās mākslīgā intelekta attīstības negatīvā puse ir potenciālais darba vietu zaudēšanas risks birojos strādājošajiem (links). Lai gan pagaidām mēs to neuzskatām par būtisku apdraudējumu, tomēr pēc pārkarsētā darba tirgus vērojama tendence, ka vairākās uzņēmējdarbības nozarēs samazinās jaunu darbinieku pieņemšana, un novērojams arī bezdarba pabalsta prasītāju pieaugums. Raugoties no makroekonomiskās perspektīvas, to varētu uzskatīt par pozitīvu tendenci, kas veicina darba samaksas normalizēšanos un konkurētspējīgāku darba tirgu. Turklāt tas var radīt spiedienu uz cenu līmeni, kam vajadzētu palīdzēt inflācijai atgriezties tās ierastajā līmenī.
2.attēls. Sākotnējie bezdarba pabalsta pieprasījumi ASV
