Tarifu deja vu
Trampam ASV prezidenta amats nav svešs, un arī šī nav pirmā reize, kad viņš, īstenojot savu MAGA (Make America Great Again) politiku, ievieš tarifus uz precēm no ASV tirdzniecības partneriem (saite). Līdzīga situācija bija vērojama arī 2018. gadā, lai gan toreiz darbības bija mazāk apjomīgas. Pirms astoņiem gadiem no kopējā ASV importa ar tarifiem tika aplikti tikai 4,1%, galvenokārt skarot tēraudu, alumīniju, veļasmašīnas un saules paneļus. Pētījumi liecina, ka šīs darbības faktiski darbojās kā slēpti nodokļi, kas negatīvi ietekmēja ekonomikas izaugsmi.
Rezultāti būtībā bija pretrunā ar cerēto: tarifi nenodrošināja nodarbinātības pieaugumu, ražošanu kavēja pieaugošās izmaksas un ārvalstu atbildes pasākumi. Nav pārsteigums, ka akciju tirgus uz šo politisko iejaukšanos reaģēja negatīvi — 2018. gadā pēc tarifu paziņošanas vājākie sektori bija finanšu, izejvielu, rūpniecības un enerģētikas uzņēmumi.
1. attēls. Kopējais ienesīgums (%) pa nozarēm 2018., 2025. gadā
Avots: Alphinox, Reuters
Tagad situācija ir pavisam citāda — tarifi attiecas uz lielāko daļu ASV importu. 10% tarifs faktiski tiek piemērots gandrīz visām importa kategorijām, bet dažiem produktiem tie ir krietni augstaki — 25% tēraudam un pat 3000% saules paneļiem.
Jau ir pieejami pirmie novērtējumi par šo pasākumu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi un inflāciju. OECD lēš, ka 10% tarifs visiem neizejvielu importiem uz un no ASV īpaši negatīvi ietekmētu Meksikas, ASV un Kanādas IKP izaugsmi. Turklāt mākslīgi veicināta inflācija varētu liegt ASV samazināt procentu likmes — vai pat piespiest mainīt politikas virzienu, ja inflācija kļūst nekontrolējama.
2. attēls. Aprēķinātā ietekme, ko radītu 10 % tarifu palielinājuma ietekme uz visu ar precēm nesaistīto importu uz ASV un no ASV 3. gadā
Avots: ESAO, Stata
Yale laboratorijas dati liecina, ka 2.aprīlī vien paziņotie tarifi samazinās ASV reālo IKP izaugsmi par 0,5 procentpunktiem 2025. gadā un par 0,1 procentpunktu 2026. gadā. Kompāniju ceturkšņu paziņojumi jau norāda uz cenu paaugstināšanu un plāniem pārlikt tarifu izmaksas uz patērētājiem. Ņemot vērā, ka ASV uzņēmumi ir ļoti globalizēti un ātra piegādes ķēžu pārstrukturēšana tuvākajā laikā ir gandrīz neiespējama, šo pasākumu ietekme varētu būt būtiska.
3. attēls. S&P 500 peļņas samazinājums pēc “Atbrīvošanas dienas
Avots: Bloomberg, Apollo galvenais ekonomists
ASV uzņēmumu peļņas prognozes kopš “Atbrīvošanas dienas” (2.aprīļa) ir pazeminātas, tāpēc reālā ietekme uz pelnītspēju būs jūtama. Uzņēmumi arī atliek kapitālieguldījumu veikšanu augstās nenoteiktības dēļ. Atliek svarīgs jautājums: vai tirgus ir pilnībā iecenojis izaugsmes bremzēšanos?
Neviens neuzvar tirdzniecības karā
Pētījumi par iepriekšējām tirdzniecības karu un tarifu piemērošanas pieredzēm rāda, ka šādi pasākumi reti rada vērtību jebkurai iesaistītajai pusei. Pētījums, kas aptver 150 valstis no 1963. līdz 2014. gadam, rāda, ka tarifu palielinājumiem ir būtiski negatīva ietekme uz produkciju, investīcijām un produktivitāti vidējā termiņā. Citi pētījumi norāda, ka tarifu šoki ekonomiski ietekmē vairāk nekā tirdzniecības politikas nenoteiktība.
Potenciālie ieguvēji un zaudētāji
Jau šobrīd redzami daži potenciālie ieguvēji un zaudētāji pašreizējā tarifu vilnī. Programmatūras uzņēmumi, kas piedāvā ERP sistēmas, kas ir būtiskas traucētu piegādes ķēžu pārvaldībai — piedzīvo pieaugošu pieprasījumu. Arī jebkura tehnoloģiju kompānija, kas piedāvā operacionālās efektivitātes risinājumus, visticamāk, gūs labumu. Citi potenciālie ieguvēji ir lēto preču mazumtirgotāji, piemēram, Costco, Kroger, Dollar General un Dollar Tree, kuriem ir izmaksu priekšrocības un lokalizēta piegāde. Šie uzņēmumi var arī ātrāk pielāgot loģistikas ķēdes un vēl vairāk lokalizēt iegādi.
Zaudējumus visticamāk cietīs tie uzņēmumi, kuriem liela daļa no ražošanas ir Ķīnā, piemēram, Wal-Mart un Amazon, kā arī modes un sporta preču zīmoli kā Nike, Gap un Skechers. Pusvadītāju sektors, it īpaši attīstīto mikroshēmu segments, tiek ietekmēts visvairāk, ņemot vērā tā stratēģisko nozīmi un pakļautību ierobežojumiem, sankcijām un regulācijai. Rūpniecības sektora attīstības ceļš joprojām ir neskaidrs. Pašlaik daudzi uzņēmumi pārnes pieaugošās izmaksas gala patērētājiem, taču nav skaidrs, vai to varēs turpināt bez pieprasījuma samazinājuma.
Tirgus skatījums uz tarifu ietekmi
Aplūkojot akciju tirgus sniegumu februārī un martā, redzama izteikta kapitāla rotācija uz aizsardzības nozares sektoriem, bet cikliskās un izaugsmes uzņēmumu akcijas tika izpārdotas. Smagākie kritumi skāra uzņēmumus, kas saistīti ar precēm un atkarīgi no Ķīnas, piemēram, Nvidia, Apple, Nike. Laiks rādīs, vai tirgus korekti iecenojis gaidāmo ekonomikas palēnināšanos un peļņas samazinājumu tarifu dēļ. Iespējams, priekšā ir vēl kritumi, it īpaši sektoros, kuros riski vēl nav pilnībā atspoguļoti. Papildu neskaidrību rada tarifu regulējuma piemērošanas spēja un loģistikas ķēžu kontrole vairākās nozarēs, tostarp pusvadītāju ražošanā.
Atsauces
- Amiti, M., Redding, S. J., & Weinstein, D. E. (2019). The impact of the 2018 tariffs on prices and welfare. Journal of Economic Perspectives, 33(4), 187-210.
- OECD Economic Outlook, Interim Report March 2025.
- The Fiscal, Economic, and Distributional Effects of All U.S. Tariffs Enacted in 2025 Through April, Published by: Yale Budget Lab, 2025.
- Furceri, D., Hannan, S. A., Ostry, J. D., & Rose, A. K. (2018). Macroeconomic consequences of tariffs (No. w25402). National Bureau of Economic Research.
- Boer, L., & Rieth, M. (2024). The macroeconomic consequences of import tariffs and trade policy uncertainty. International Monetary Fund.
Atruna: Uzņēmumi, kas ir minēti rakstā var būt iekļauti Alphinox pārvaldītos portfeļos. Šis mārketinga materiāls ir paredzēts tikai informatīviem nolūkiem, un tas nav piedāvājums, aicinājums vai rekomendācija pirkt vai pārdot ieguldījumu instrumentus, veikt jebkādus darījumus vai noslēgt jebkāda veida juridiskas vienošanās. Lai gan Alphinox Quality AS uzskata, ka sniegtā informācija ir balstīta uz uzticamiem avotiem, tā nevar uzņemties atbildību par ietvertās informācijas kvalitāti, pareizību, savlaicīgumu vai pilnīgumu.
