Kad kuģa kapteinis tiek nomainīts
Uzņēmuma izpilddirektors ir persona, kas nosaka stratēģisko virzienu, kapitāla alokāciju un riska apetīti. Finanšu pārskati rāda pagātni, bet CEO lēmumi veido nākotni. Tāpēc investoram ir būtiski saprast, vai vadītāja profesionālā pieredze sistemātiski ietekmē uzņēmuma spēju radīt vērtību akcionāriem.
Valdes lēmums nomainīt CEO parasti tiek pieņemts tikai nopietnu problēmu gadījumā – reputācijas krīze vai ilgstoša finanšu atpalicība. Uzņēmumu vēsturē ir vairāki piemēri, kad CEO tika atbrīvoti vāju rezultātu dēļ – Carly Fiorina (HP), Olli-Pekka Kallasvuo (Nokia), John Flannery (GE).
Neviens uzņēmums nav pasargāts no nepietiekami veiksmīga vadītāja, tāpēc valdēm jābūt gatavām reaģēt savlaicīgi. Tomēr CEO vāja snieguma risku var mazināt, ja vadītājam ir atbilstoša nozares pieredze un akadēmiskā izglītība, kas saskan ar uzņēmuma pamatdarbību – to apliecina arī mūsu pētījums.
Fakti ir svarīgi
Akadēmiskie pētījumi piedāvā vairākas konsekventas atziņas. Uzņēmumu dibinātāji, kuri turpina vadīt savas kompānijas, bieži uzrāda augstāku sniegumu. Tas nav pārsteigums – viņiem parasti ir dziļa produkta un tirgus izpratne, kā arī lielāka gatavība investēt inovācijās. Šī kombinācija bieži veicina ilgtermiņa vērtības radīšanu.
Tāpat nozīmīga ir specifiska nozares pieredze. Vadītāji, kuri iepriekš strādājuši konkrētajā industrijā un pārzina tās dinamiku, regulējumu un konkurences struktūru, biežāk spēj nodrošināt stabilāku relatīvo sniegumu, īpaši īstermiņā. Savukārt “universāli” vadītāji bez tiešas nozares pieredzes nereti sākotnēji piedzīvo rezultātu pasliktināšanos. Interesanti, ka šis efekts mazinās, ja vadītājs uzņēmumā strādā ilgstoši un uzkrāj institucionālās zināšanas.
Krīzes situācijas šo atšķirību pastiprina. COVID-19 periodā uzņēmumi, kuru vadītāji tika paaugstināti no iekšienes, uzrādīja labāku naudas plūsmas dinamiku nekā tie, kuri bija piesaistījuši CEO no ārpuses. Iekšējie vadītāji labāk pārzina organizācijas struktūru un spēj ātrāk pieņemt precīzus lēmumus paaugstinātas nenoteiktības apstākļos.
Pirms desmit gadiem mēs analizējām, vai nozares pieredze ir nozīmīga modes sektorā, IT un farmācijas nozarē. Rezultāti parādīja, ka IT un modes sektorā CEO pārsvarā bija dibinātāji, produktu attīstības vadītāji vai (modes gadījumā) profesionāli iepirkumu un sortimenta speciālisti. Savukārt farmācijā CEO biežāk nāca no juridiskās, finanšu vai vispārējās biznesa vadības jomas. Salīdzinot šos datus ar akciju tirgus rezultātiem, secinājām, ka IT un modes sektorā vadītāji ar atbilstošu pieredzi būtiski pārspēja tos, kuriem šādas pieredzes nebija, bet farmācijas nozarē šī sakarība neapstiprinājās.
Vai inovatīvs vadītājs spēj pārspēt tirgu?
Šoreiz pētījumā paplašinājām analizēto nozaru loku, iekļaujot tās jomas, kurās koncentrēts lielākais skaits augstas kvalitātes uzņēmumu: tehnoloģijas, medicīnas iekārtas, farmāciju, rūpnieciskās iekārtas, spēļu industriju un izklaidi. Tāpat pagarinājām analīzes periodu – no 2004. gada līdz 2025. gada novembrim.
Rezultāti ir pietiekami konsekventi. Uzņēmumi, kurus vada CEO bez atbilstošas nozares pieredzes ir viszemākā varbūtība pārspēt savas nozares etalona indeksu (III līmenis), salīdzinot ar vadītājiem, kuriem ir nozares un produktu attīstības pieredze (I līmenis), vai tiem, kuriem ir vispārēja pieredze radniecīgā biznesa nišā (II līmenis).
Uzņēmumu relatīvā snieguma analīze pret nozares indeksiem rāda, ka vadītājs ar atbilstošu nozares pieredzi – I līmeņa CEO – kopumā ir visizdevīgākais akcionāriem.
Relatīvais ienesīgums (vs. nozares indekss) uzņēmumiem pēc to vadītāja klasifikācijas
Avots: Alphinox, Reuters
Gandrīz visās nozarēs (izņemot modes) visaugstāk kvalificētie CEO (I līmenis) nodrošina labāku sniegumu nekā konkurenti, savukārt III līmeņa CEO četrās no sešām nozarēm atpaliek no etalona. Visizteiktākā un statistiski nozīmīgākā atpalicība novērojama tehnoloģiju nozarē, kas norāda, ka šajā sektorā CEO kvalifikācijai jāpievērš īpaša uzmanība.
CEO līmenis “Quality” uzņēmumos
Šos secinājumus integrējam arī savā investīciju procesā. CEO kvalifikācija nav vienīgais lēmuma faktors, taču tā var būtiski pastiprināt vai vājināt investīciju tēzi, īpaši salīdzinot līdzīgus uzņēmumus vienā nozarē. Mūsu portfeļos nav uzņēmumu ar vadītājiem bez atbilstošas nozares pieredzes. Mēs dodam priekšroku kompānijām, kuras vada dibinātāji vai profesionāļi ar dziļu industrijas kompetenci, jo tas samazina izpildes risku un palielina ilgtermiņa vērtības radīšanas varbūtību.
Protams, vadītāja kvalifikācija jāvērtē kopā ar citiem pārvaldības aspektiem – valdes kvalitāti, kapitāla disciplīnu un uzņēmuma kultūru. Taču CEO ir persona, kas stratēģiju pārvērš rezultātā. Ilgtermiņa investēšanā šī atšķirība var būt izšķiroša.
Avoti:
- Adams, R., Almeida, H., & Ferreira, D. (2009). Understanding the relationship between founder–CEOs and firm performance. Journal of Empirical Finance, 16(1), 136–150.
- Li, M., & Patel, P. C. (2019). Jack of all, master of all? CEO generalist experience and firm performance. The Leadership Quarterly, 30(3), 320–334.
- Kannan-Narasimhan, R. (Priya), Wang, R., & Zhu, P. (2023). Founder versus agent CEOs: Effects of founder status and power on firm innovation and cost of capital. Journal of Business Research, 167(114180).
- Wang, X., Li, Y., Fu, C., & Yue, Z. (2025). Does CEO Competence Affect Enterprises’ Financial Performance? International Review of Economics & Finance, 99(104001).
- Haque, M. R., Choi, B., Lee, D., & Wright, S. (2022). Insider vs. Outsider CEO and Firm Performance: Evidence from the Covid-19 Pandemic. Finance Research Letters, 47, Part A(102609).
- Barber, F., & Bistrova, J. (2015). Many CEOs aren’t breakthrough innovators (and that’s OK). Harvard Business Review, 4.
